ā, kā es gribu kaut kur aizbraukt.
visi kaut kur brauc. merilina ir pie santas iekš UK, luīze pie romā.
es būtu gatava kaut tulīt sakravāt lielo lienes somu un aizbraukt kaut vai tepat - uz lietuvu, bet viskrutāk uz vāciju. es pati nezinu kāpēc, bet man ļoooooti patīk vācija. tā noskaņa, ielas un vissvissvisssssss. tas varbūt tāpēc, ka es nekad neesmu bijusi kaut kādās siltajās zemēs (tātad: berlīne, lehbruka, frankfurte, liona(france), sanktpēterburga, tallina, viļņa(abas braucot ar mašīnu cauri neskaitāmajām pilsētām) un vīne, bet tiki lidostā)
ā, tikko atcerējos
tas bija 20. maija rīts (lehbruka, vācija)
es gulēju viena lielā, jo lielā gultā, taču pati māja drīzāk atgādināja kaut kādu mazu rūķīšu dzīvesvietu
balkona durvis bija atvērtas pavisam vaļā
un naktsgaldiņa stāvējā rudzupuķes, kuras vecmāmiņa salasīja, jo māja atrodas pļavas malā
turpat arī gulēja 50 eiro no vecmāmiņas, jo šodien bija mana dzimšanas diena !!!
tā nu sākās mana diena pie vecmāmiņas draudzenes un viņa vīra mājās kopā ar vecmāmiņu
gultā vēl piezvanīju patrīcijai un apjautājos kā viņiem iet klases ekskursijā
pabeidzu sarunu, piecēlos, gāju nomazgāties un tad lejā pie večukiem
heinrihs kā vienmēr ēda savas brokastis: kūku. viņa bijusī sieva pieradinājusi uz šādām maltītēm.
pateicos vecmāmiņai par dāvanu un izgāju verandā
ievēroju holandiešu koka kurpes un smiedamās uzvilku tās
pāēdusi paņēmu sūdīgo canon digitālo un gāju paskatīties kas ir blakus mājai
tur bija strauts, ļoti skaists un visapkārt zaļš, mmm
kad atnācu mēs braucām uz ūdens atrakciju parku un vēlāk uz vecmāmiņas draudzenes mīļāko kafejnīcu
pafotogrāfējāmies pie kaut kādas lielas upes un braucām mājās, man šķiet
baigi idilliski uzrakstīju, bet tagad tas liekas vnk mmmmm
tā sajūta kaut kur aizbraucot ir savādāka, aizraujošāka
nekas, ka neviens nelasa, bet patīkami parakāties atmiņās
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru