vai ir kāds cilvēks kurš ir pilnībā apmierināts? tā spriedelējot vakar pirms gulētiešānas es nonācu pie slēdziena, ka drošvien nav. pat ja ir - kā viņš jūtas? kāda ir sajūta kad nekas un nekad nav pietrūcis?
mums katru mirkli kaut kas pietrūkst vai ne? jau no pašas bērnības. nu, neskaitīsim zīdaini, kas ir atkarīgs no mātes etc. (bet pat viņam taču daudz kas pietrūkst, ja viņš ir pie sajēgas, ne?)
pat tādiem maziem, kas tikko sācis staigāt - pat viņam taču katru brīdi kaut kas pietrūkst. 'es gribu to mantu, nopērc man!' un īstenībā nav taču runa tikai pat mantiskām vērtībām. kādam pietrūkst mīļuma and so on.
man tiešām ļoti intresētu kāda būtu tā sajūta, bet domāju, ka nekad tādu nepiedzīvošu :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru